Izdomā tu manā
Vietā tādu stāju,
It kā būtu tevi nodevis
Jau tad, kad gāju
Nest tev dažas puķes,
Kaklarotas tādas,
Kuras, manā izpratnē,
Bija tiešām ļoti dārgas.

Paldies par visu.
Paldies!

Arī manas rokas nesasiet
Ar vārdiem par mani.
Bet arī manas domas neaizskrien
Tālāk par tevi –

Pat tad, ja cenšos.

Vienu rītu vēlāk
Piecēlos es agrāk.
Ieraudzīju sevi spogulī
Un teicu: kas
Noticis ar mani?
Kādēļ tu tā dari –
Savu naidu izliec
Tikai – vienīgi! – uz mani?

Šis ir rīts bez tevis
Sagaidīts, un nevis
Nodzīvots ar mani,
Kā to gribējām mēs abi…