Ir tikai tveice. Dūmakaini spoža.
Un neskaitāmas ēnas dilst un lūst.
Es rakstu vārdus putekļainā logā.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Es rakstu vārdus putekļainā logā.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Kūp putekļi, un smiltis put zem kājām,
Un logā šajā vārdi ātri zūd.
Par to, ka pazaudēts man ceļš uz mājām,
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Man ūdens malka nav. Ir tikai vārdi,
Kas nespēj veldzi tveices laikā dot,
Kas meklē, kur ir naktsvijoļu vārti,
Un cita veldzējuma nesaprot.

Kas meklē, kur ir naktsvijoļu vārti,
Un cita veldzējuma nesaprot.

Un varbūt tāpēc Tavas lūpas klusē,
Vien miers un putekļi visapkārt rūs.
Par to, ka stāvam ceļam divās pusēs,
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Par to, ka stāvam ceļam divās pusēs,
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.

Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.
Es nāku Tavu piedošanu lūgt.