Pakur, pakur uguntiņu
labo vecenīt!
Lai tā āda lobās,
lai tie mati švirkst!

Tie nav mati — dvēselīte
švirkstot taukos tek.
Re, kā sadeg ķeceri!
Re, kā viņi deg!

Pensijā jau garlaicīgi,
zobi ārā slīd —
Piemet, piemet žagariņu,
labo vecenīt!

Piemet, piemet pagalīti,
malku nežēlo!
Gan jau atkal skolas bērni
saskaldīs tev to.

Žagariņu, pagalīti —
tā tā manta put,
Bet tādus vīrus katru dienu
neredzēsi tu.

Griezies nu ap savu asi
un ap sauli vēl!
Varbūt ka pie pašām beigām
kaut kā paliek žēl?

Nepaliek? Tad pagalīti
piesviežu tūlīt!
Lai tā āda lobās,
lai tie mati švirkst.

Viduslaiki — bērnu dienas,
āzītis balts tek.
Re, kā sadeg ķeceri!
Re, kā viņi deg!