Vēlu rudenī un agrā pavasarī
Man dara pāri, dzīve dara pāri.
Un zāle dīgstošā un puķes arī
Man dara pāri, ziedēdamas pāri.

Cik ilgi tā?
Cik ilgi tā?
Es nezinu, kam prasu.
Es nezinu, kam prasu.
Es nezinu...

Cik ilgi tā, es nezinu, kam prasu,
Tu esi maza vēl, es arī esmu mazs.
Mēs rokās sadevušies staigājam pa staru;
Man sāp, visvairāk sāp,
Man sāp, visvairāk sāp.
Man sāp...

Es klusēju
un tikai, kad tu aizmiedz
Es saku asarai:
ej pielūdz manu zvaigzni.

Cik ilgi tā, es nezinu, kam prasu,
Tu esi maza vēl, es arī esmu mazs.
Mēs rokās sadevušies staigājam pa staru;
Man sāp, visvairāk sāp,
Man sāp, visvairāk sāp,

Kad es tev pāri daru.