Var jau nebūt aptēsti un glīti,
Var jau katram kaut kā arī trūkt,
Galvenais, ja kopā sasaistīti,
Lai pie pirmām krācēm neizjūk,

Ēst var sūru, piedzert klāt var rūgtu
Un nekas, ja kādreiz arī salst,
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu -
Tā, kam siltā, cilvēciskā balss.

Gan jau atkal atnāks brīži rūgti,
Un būs kauns pēc palīdzības lūgt,
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts pie krācēm neizjūk.

Krastā suņuburkšķi zied un ievas,
Nelieši un labi ļaudis iet,
Galvenais, lai tad, kad brīdis pienāks,
Jūs to visu labi atminiet.

Nu, bet tagad pavasara pali
Plostu paši jūrai pretī nes,
Galvenais ir savās vietās palikt,
Lai to plostu sēklim neuznes.

Gan jau atkal atnāks brīži rūgti,
Un būs kauns pēc palīdzības lūgt,
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts pie krācēm neizjūk.

Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts neizjūk.