Ielas vidū guļ kāds vīrs.
Tu garām tam ej,
Tev vienaldzīgs skats.
Man žēl, ka garām Tev ies
Kad gulēsi pats.

Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.

Un tomēr, izbirst stikli,
Kad akmens to skar,
Bet Tu esi kluss
Troksnis sit no kājām;
Nervi trīc,
Bet Tu esi kluss.

Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.

Vai Tevi nespēj traucēt rudens?
Tevi nespēj traucēt nekas.
Tu stāsti, melnā krāsa dominē par maz,
Vismaz

Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.
Es saku
Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.

Ir tik daudz laba redzēts, dzirdēts, justs,
Akmens mīl stiprāk kā tu,
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.

Es saku
Akmens mīl stiprāk kā Tu
Šo dziesmu pat vējš nodziedātu.