Tik pasakaina diena ārā dzimst,
Pār koku lapām lēni pārskrien vējš.
Un savāds nemiers manī nenorimst.
No ielas sētnieks vakardienu dzēš.

Pa radio dzied dziesmu Rolling Stones,
Un mācītājs sēž televizorā.
Es ieklausos kā viņa baritons,
Ik vienu šajā rītā uzrunā.

Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.

Pie manām durvīm pastnieks pieklauvē,
Viņš atnesis ir manas avīzes.
Es apsēžos pie galda virtuvē
Un vienaldzīgi šķirstu lappuses.

Kāds atkal redzējis ir debesīs,
To pašu, to, ko nevar aprakstīt.
Bet kādai mātei piedzimuši trīs.
Un tēvs ir prātā sajucis tūlīt.

Tā nemanot šī diena projām rit
Un melna ēna manu ielu klāj.
- Ak, dievs, tūlīt jau sitīs divpadsmit!
- Kāpēc neviens šīs stundas neuzkrāj?

Un atkal sākas jauna lappuse,
Šai grāmatā, kas pilna brīnumiem.
Varbūt es esmu tur, varbūt, ka te.
Zem desmit aizmigušiem tramvajiem.

Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.

Varbūt es nepamodies sapņoju,
Vien sapnī viss var būt tik nereāls.
Trīs meitenes, starp viņām arī tu,
Ir sācies vēl viens mēness karnevāls.