, un pie avīžu būdas
Viņa stāvēja.
Bija redzams tik skaidri -
Kāds ko kavēja.
Un vai tas neliekas dumji?
Es piegāju klāt -
Lai viņai nebūtu skumji -
Mazliet parunāt.

Bet viņa prasīja, naudu.
Jo bija par maz,
Lai tagad iegūtu baudu.
Viņa pārdevās.
Es tiešām sajutu kaunu
Jo šaubījos -
Vai tiešām esmu par jaunu,
Lai iepazītos?

Minūtes piecas vai stundas
Mēs runājām
Par manu vecomāti
Un relikvijām.
Saule spīd jau bez jēgas,
Un ir agrs rīts.
Mans augums kaut kur uz ielas
Viņas halātā tīts.

Jo viņa solīju naudu
Un vakariņas.
Es tiešām sajutu kaunu,
Jo - negribējās.
- Jā, - viņa teica, - būs nauda
Un vēl tur kaut kas,
Ja tikai vēlreiz no jauna
Mēs aprunātos ,

Bet viņa prasīja, naudu.
Jo bija par maz,
Lai tagad iegūtu baudu.
Viņa pārdevās.
Es tiešām sajutu kaunu
Jo šaubījos -
Vai tiešām esmu par jaunu,
Lai iepazītos?