Kad lietus līst un lāses logā mētā,
Tu teici man, ka nāksi tu,
Un tavs acu skatiens, mīlas pilnais,
Uz brīdi aizmirstībā sauks.

Tu teici man, ka mīli mani karsti,
Es skūpstot atbildēju tev,
Un līdz pat rīta gaismai logā austot,
Mēs guvām baudījumu sev.

Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16,
Vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs 16,
Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16,
Kad man vairs nebūs 16.

Kad lietus līst un lāses logā mētā,
Tu teici man, ka nāksi tu,
Un tavs acu skatiens, mīlas pilnais,
Uz brīdi aizmirstībā sauks.

Vai tu atnāksi kad,
Vai tu mīlēsi kad,
Vai tu atnāksi kad vēl.
Vai tu atnāksi kad,
Vai tu mīlēsi kad,
Vai tu atnāksi kad vēl.

Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16,
Vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs 16,
Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16,
Kad man vairs nebūs 16.

Tu esi kā saulaina diena,
Ko aizmirst es nespēju,
Un domājot par tevi,
Es sevī spēkus meklēju.
Un domājot par tevi,
Es sevī spēkus meklēju.