Viņa atnāca ceturtdienas naktī
Durvju zvans brīdināja mūs
Smaržoja pēc visiem saviem stāstiem
Kas viņas lūpās smējās luminiscējot

Šonakt nebūs vairs kā es vēlos
Salīp skropstas, kāpēc esmu šeit
Es skrāpēju tevi no sevis ārā
Četras naktis mani pameta miegs

Tik īsts ir viss

Viņa novilka saburzīto kleitu
Vienkārši to norāva nost
Apsēdās uz grīdas un ar pirkstu
Putekļos zīmē 'tevi, tevi mīlu es'

Es skrāpēju tevi no sevis ārā
Jau adā dziļas rētas redz

Viņa atdeva savas saplēstās zeķes
Ilgāk es vairs nenoturējos
Mēs salipām ilgi, kādu stundu
Tik tālu, tālu bijām mēs

Tik īsts ir viss