Vārdi izsaka klusi čukstot,
Nevienam nesaprotot tos.
Kā balta siena manā priekšā,
Kā lai tagad atzīstos?

Tik daudz jau pateicis es esmu,
Bet nesaprasts es tik un tā.
Nav jāgas skaļiem vārdiem, tādiem,
Kas izskan tālā klusumā.

Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.

Velti runāt, ja var klusēt,
Nedomājot ne par ko.
Uz brīdi atslēgties no visa,
Tevi acīm apglāstot.

Klusumā reiz ieklausoties,
Nevajag man vairs nekā.
Jo viss kas izteikts skaļos vārdos,
Mirkli brīnišķo sabojā.

Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.

Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.
Es baidos apmaldīties vārdos,
Ja man tos skaļi izteikt nāktos.
Es labāk sēžu klusumā.