Tie norimuši svētku rītus
Un svētvakarus iezvanīt
Zem subējuma varš un sidrabs
Pār klusumu un mieru spīd
No skaņām apreibušās mēles
Ne kādu aicina, ne sauc
No savu zvanītāju spēlēm
Viss senais mirdzums jānotrauc

Kā pieminekļi, gadus skaitot
Skaitļiem pierē zvani rūs
Savus zvanītājus gaidot
Mēmām mutēm izsmej mūs

Vēl kāda nemākuļa roka
No miega modina, lai skan
Un iekliegdamās mēle lokās
Un spalgās trīsās nodreb zvans

Kā pieminekļi, gadus skaitot
Skaitļiem pierē zvani rūs
Savus zvanītājus gaidot
Mēmām mutēm izsmej mūs