Novīst puķe manā plaukstā,
Aiziet mākonī ceļš.
Es viens šai kalnā,
Bet tu pakalnē.

Tie ir glāsti, kas klusē,
Tie ir skūpsti kas viest.
Kā tev to pateikt,
Lai nav jātēlo

Tavas lūpas jūtu miegā,
Tavas acis mani vajā.
Šonakt atkal būsi mana,
Tu mana mana vienīgā

Viss sāk manīties dzīvē,
Nav par to daudz ko skumt.

Un tikai muļķi,
Reiz bijušo nožēlo.

Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
Šonakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā

Neaizej no manis,
Vēl lūdzu šonakt neaizej.
Lai īstenībā kļūst mūsu sapnis,
Neaizej nē.

Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
Šonakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā

Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
Šonakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā

Tavas lūpas jūtu miegā
Tavas acis mani vajā
Šonakt atkal būsi mana
Tu mana vienīgā