Trīsreiz nokavēju vasaras es,
Aizlidoja putni, kļuva vēss.
Ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli?
Peldēt uz to krastu kamēr laiks.
Bet jā – kad nāve dala kārtis, vienmēr vinnē tā,
Lai kā tu censtos, allaž paliec durakā
Ir liela māksla laikus pamest, atkāpties.
Atpakaļ peldēt, neskatīties (tomēr)
Peldēt un neatskatīties

Trīsreiz nedzirdēju saucam es,
Kaut gan sauca manas izbailes,
Un ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli?
Nepaņemot līdzi sev nekā.
Jo ar – laika degli galā tikt nav iespējams,
Bet šīs bailes tevi tad vairs neaizskars
Kas ilgi nāca, ļoti ātri projām ies,
Vai zināsi kā neatvadīties? (tomēr)
Vai mācēsi tu neatvadīties?

Trīsreiz neaizvēru durvis es,
Ļāvu ienākt tam, ko nedrīkst laist.
Ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli?
Pat ja savu dziesmu sen vairs nav.
Tā – tava ceļa galā nav nekā,
Tavā sadegošā pilsētā,
Viss, kas darīts, sen jau izdarīts,
Lai var veiklāk sevi apmānīt,
Bet kad beidzot acis atvērsies,
Skaties, nelabums tev nepāries
Šis ir īstais brīdis pagriezties, (tomēr)
Pēdējais brīdis pagriezties, (tomēr)
Šis ir īstais brīdis pagriezties,
Pēdējais brīdis pagriezties,